MAUNTVELDA, Austrālija/TOKIJA (Reuters) – Mauntveldas raktuves, kas izplešas pāri iztukšotam vulkānam Lielā Viktorijas tuksneša nomaļā malā Rietumaustrālijā, šķiet, atrodas pavisam citā pasaulē nekā ASV un Ķīnas tirdzniecības karš.
Taču strīds ir bijis ienesīgs uzņēmumam Lynas Corp (LYC.AX), Mount Weld Austrālijas īpašniekam. Raktuves lepojas ar vienu no pasaulē bagātākajām retzemju elementu atradnēm, kas ir būtiskas sastāvdaļas visam, sākot no iPhone tālruņiem līdz pat ieroču sistēmām.
Šogad Ķīnas sniegtie mājieni, ka tā varētu pārtraukt retzemju elementu eksportu uz ASV, jo starp abām valstīm plosās tirdzniecības karš, izraisīja ASV cīņu pēc jaunām piegādēm un lika Lynas akcijām strauji pieaugt.
Kā vienīgais ne-ķīniešu uzņēmums, kas zeļ retzemju metālu nozarē, Lynas akcijas šogad ir pieaugušas par 53%. Pagājušajā nedēļā akcijas pieauga par 19 procentiem pēc ziņām, ka uzņēmums varētu iesniegt konkursu par ASV plānu būvēt retzemju metālu pārstrādes rūpnīcas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Retzemju metāli ir izšķiroši svarīgi elektrisko transportlīdzekļu ražošanā, un tie ir atrodami magnētos, kas darbina vēja turbīnu motorus, kā arī datoros un citās patēriņa precēs. Daži no tiem ir būtiski militārajā aprīkojumā, piemēram, reaktīvajos dzinējos, raķešu vadības sistēmās, satelītos un lāzeros.
Šogad Linasa retzemju elementu uzplaukumu ir veicinājušas ASV bažas par Ķīnas kontroli pār šo nozari. Taču šī uzplaukuma pamati tika likti gandrīz pirms desmit gadiem, kad cita valsts – Japāna – piedzīvoja savu retzemju elementu šoku.
2010. gadā Ķīna ierobežoja retzemju elementu eksporta kvotas uz Japānu pēc teritoriāla strīda starp abām valstīm, lai gan Pekina apgalvoja, ka ierobežojumi bija balstīti uz vides aizsardzības apsvērumiem.
Baidoties, ka tās augsto tehnoloģiju nozares ir neaizsargātas, Japāna nolēma ieguldīt līdzekļus Mount Weld, kuru Lynas iegādājās no Rio Tinto 2001. gadā, lai nodrošinātu piegādes.
Ar Japānas valdības finansējumu Japānas tirdzniecības uzņēmums Sojitz (2768.T) parakstīja 250 miljonu dolāru vērtu piegādes līgumu par retzemju elementiem, kas tiek iegūti šajā objektā.
“Ķīnas valdība mums izdarīja pakalpojumu,” sacīja Niks Kērtiss, kurš tolaik bija Lynas izpilddirektors.
Darījums arī palīdzēja finansēt pārstrādes rūpnīcas būvniecību, ko Lynas plānoja Kuantanā, Malaizijā.
Šie ieguldījumi palīdzēja Japānai par trešdaļu samazināt retzemju elementu atkarību no Ķīnas, norāda Mičio Daito, kurš Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijā pārrauga retzemju elementus un citus minerālresursus.
Šie darījumi arī lika pamatus Lynas biznesam. Investīcijas ļāva Lynas attīstīt savu raktuvi un iegūt pārstrādes rūpnīcu Malaizijā ar ūdens un elektroenerģijas piegādēm, kuru Mount Weld bija maz. Šī vienošanās ir bijusi ienesīga Lynas.
Mount Weld rūda tiek koncentrēta retzemju oksīdā, kas tiek nosūtīts uz Malaiziju, lai to atdalītu dažādos retzemju elementos. Pārējā daļa pēc tam nonāk Ķīnā tālākai pārstrādei.
“Mount Weld noguldījumi ir “veicinājuši uzņēmuma spēju piesaistīt gan pašu kapitāla, gan parāda finansējumu”, e-pastā Reuters norādīja uzņēmuma izpilddirektore Amanda Lakaze. “Lynas biznesa modelis ir palielināt Mount Weld resursu vērtību savā pārstrādes rūpnīcā Malaizijā.”
Endrjū Vaits, Sidnejas uzņēmuma Curran & Co analītiķis, savu uzņēmuma “pirkšanas” vērtējumu, minēja “Lynas stratēģisko raksturu kā vienīgo retzemju elementu ražotāju ārpus Ķīnas” ar pārstrādes jaudu. “Tieši pārstrādes jauda rada lielāko atšķirību.”
Maijā Lynas parakstīja līgumu ar privāto uzņēmumu Blue Line Corp Teksasā par pārstrādes rūpnīcas izveidi, kas iegūtu retzemju elementus no materiāliem, kas nosūtīti no Malaizijas. Blue Line un Lynas vadītāji atteicās sniegt sīkāku informāciju par izmaksām un jaudu.
Piektdien Lynas paziņoja, ka iesniegs konkursu, atsaucoties uz ASV Aizsardzības departamenta uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pārstrādes rūpnīcas būvniecību Amerikas Savienotajās Valstīs. Uzvara konkursā dotu Lynas stimulu attīstīt esošo rūpnīcu Teksasas štatā par smago retzemju elementu atdalīšanas iekārtu.
Džeimss Stjuarts, resursu analītiķis uzņēmumā Ausbil Investment Management Ltd Sidnejā, sacīja, ka viņš paredz, ka Teksasas pārstrādes rūpnīca varētu palielināt peļņu par 10–15 procentiem gadā.
Viņš teica, ka Lynas ir pirmajā vietā konkursā, ņemot vērā, ka tas varētu viegli nosūtīt Malaizijā pārstrādātus materiālus uz Amerikas Savienotajām Valstīm un salīdzinoši lēti pārveidot Teksasas rūpnīcu, ko citiem uzņēmumiem būtu grūti atkārtot.
“Ja ASV domātu par to, kur vislabāk sadalīt kapitālu,” viņš teica, “Lynas ir krietni priekšā.”
Tomēr joprojām pastāv problēmas. Ķīna, kas neapšaubāmi ir vadošā retzemju elementu ražotāja, pēdējos mēnešos ir palielinājusi ražošanu, savukārt globālā pieprasījuma samazināšanās no elektrotransportlīdzekļu ražotāju puses ir arī novedusi pie cenu krituma.
Tas radīs spiedienu uz Lynas peļņu un pārbaudīs ASV apņēmību tērēt līdzekļus alternatīvu avotu attīstībai.
Malaizijas rūpnīca ir bijusi arī biežu vides aizsardzības grupu protestu vieta, kuras ir noraizējušās par zema radioaktīvo atkritumu utilizāciju.
Lynas, ko atbalsta Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, apgalvo, ka rūpnīca un tās atkritumu apglabāšana ir videi draudzīga.
Uzņēmumam ir arī darbības licence, kuras derīguma termiņš beidzas 2. martā, lai gan tiek plaši sagaidīts, ka tā tiks pagarināta. Taču iespēja, ka Malaizija varētu ieviest stingrākus licences nosacījumus, ir atturējusi daudzus institucionālos investorus.
Uzsverot šīs bažas, otrdien Lynas akciju cena kritās par 3,2 procentiem pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka pieteikums palielināt ražošanu rūpnīcā nav saņēmis apstiprinājumu no Malaizijas.
“Mēs arī turpmāk būsim izvēlētais piegādātājs klientiem, kas nav ķīnieši,” Lakaze pagājušajā mēnesī sacīja uzņēmuma ikgadējā kopsapulcē.
Papildu ziņojumi: Liza Lī Kualalumpurā, Kevins Baklends Tokijā un Toms Deilijs Pekinā; Rediģēja Filips Maklelans.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 4. jūlijs